Vecu celmu iznīcināšana dārzā var notikt bez smaga fiziska darba, ja izmanto metodi, kas palīdz koksnei dabiski satrunēt dažu mēnešu laikā, neizmantojot rakšanu.
Šorīt staigāju pa dārzu un apstājos pie vecā ābeles celma, kas tur palika kopš pagājušā rudens. Daudzi dārznieki šādā brīdī tūlīt ķeras pie lāpstām un laužņiem vai sāk domāt par traktora pasūtīšanu. Es šo smago darbu parasti aizstāju ar daudz mierīgāku procesu, kas prasa tikai nedaudz pacietības un dārzā atrodas lietas.
Kāpēc fiziska celma laušana nav vienīgais ceļš
Lielu celmu izrakšana ir smags fizisks darbs, kas nereti aizņem visu dienu un beidzas ar muguras sāpēm. Smagā tehnika savukārt var sabojāt zālienu un apkārtējos stādījumus, kurus mēs gadiem esam kopuši. Ir reizes, kad celms atrodas pārāk tuvu ēkām vai žogam, un tur ar lieliem rīkiem nemaz nevar piekļūt.
Saimniecībā bieži vien gudrāk ir nevis cīnīties ar koka paliekām, bet gan palīdzēt tām dabiski sadalīties. Koksne ir organisks materiāls, kas agrāk vai vēlāk sāk trunēt savā gaitā. Mūsu uzdevums ir tikai šo procesu nedaudz paātrināt, radot labvēlīgu vidi mikroskopiskiem dabas procesiem.
Vienkāršā metode ar bioloģisku pieeju
Mana iecienītā metode neizmanto dārgu ķīmiju vai bīstamus dedzināšanas paņēmienus. Tā vietā es izmantoju labi sadalījušos kompostu un dabisko mitrumu. Šis paņēmiens nav jauns, un to savulaik izmantoja jau mūsu vecvecāki, kad tehnikas nebija pieejamas.
Viss process balstās uz baktēriju un mikroorganismu piesaistīšanu koksnei. Komposts kalpo kā dabisks ierosinātājs, kas sāk noārdīt celmu no iekšpuses. Šāda pieeja nesabojā augsni apkārt celmam un nepadara dārzu nedzīvu, bet tieši pretēji – uzlabo zemes kvalitāti.
Sagatavošanās darbi un urbšana
Lai metode darbotos efektīvi, koksnes virsma ir jāsagatavo. Es parasti ņemu urbi ar garāku koka urbi un celma virsmā izveidoju vairākus caurumus. Caurumiem jābūt aptuveni desmit līdz piecpadsmit centimetru dziļumā un izvietotiem vienmērīgi pa visu virsmu.
Jo vairāk caurumu būs izurbts, jo vieglāk mitrums un mikroorganismi iekļūs koksnes šķiedrās. Šis ir vienīgais posms visā procesā, kas prasa nelielu fizisku piepūli un instrumentus. Kad caurumi ir gatavi, celms ir gatavs tālākajai apstrādei.
Komposta un mitruma izmantošana
Izurbtos caurumus es cieši piepildu ar labi pārgatavojušos kompostu no savas dārza kaudzes. Pēc tam celmu kārtīgi aplaistu ar ūdeni, lai komposts sasēstos un mitrums ieplūstu dziļāk šķiedrās. Ir svarīgi uzturēt mērenu mitrumu, bet nepārlaistīt tā, lai ūdens tecētu pāri malām.
Pēc tam es celmu nosedzu ar biezāku mulčas kārtu, izmantojot mizas vai salmus. Pašā virsū uzlieku brezenta gabalu vai tumšu plēvi un nostiprinu to ar akmeņiem. Tas palīdz saglabāt siltumu un mitrumu, radot siltumnīcas efektu, kas ievērojami paātrina koksnes pūšanu.
Dabas darba rezultāti un pacietība
Viss, kas jādara tālāk, ir vienkārši jāpagaida un jālauj dabai darboties savā ritmā. Šī metode nav domāta tiem, kuriem celms jālikvidē pāris stundu laikā. Atkarībā no koka šķirnes un izmēra, pēc aptuveni trīs mēnešiem koksnes augšējā daļa kļūs pavisam mīksta.
Pēc četriem līdz sešiem mēnešiem celms parasti jau ir tiktāl satrunējis, ka to var viegli izcelt ar parastu lāpstu vai sadrupināt. Nav vajadzīgas nekādas speciālas ierīces, jo koksne vairs neturas kopā un saknes ir zaudējušas savu spēku. Tas ir mierīgs un dabisks noslēgums procesam, ko mēs paši esam iesākuši.
Papildu paņēmieni procesa paātrināšanai
Ja ir vēlme procesu padarīt vēl nedaudz efektīvāku, caurumos var iepildīt ēdamo sēņu micēliju. Tas ir ekoloģisks un pat interesants veids, kā tikt galā ar celmu, vienlaikus varbūt pat iegūstot kādu sēņu ražu. Tāpat zinoši saimnieki iesaka ap celmu iesēt āboliņu, kas stiprina augsni un neļauj ieaugt nezālēm.
Pats labākais laiks šāda darba uzsākšanai ir agrs pavasaris vai rudens. Šajos periodos augsne ir dzīva un mikroorganismi strādā visaktīvāk. Rezultātā dārzs paliek sakopts un mugura netiek pārslogota ar nevajadzīgu rakšanu un celšanu.
Noderīgi padomi labākam rezultātam:
Ja celms ir no cietas koksnes, piemēram, ozola, urbiet caurumus pēc iespējas biezāk. Laiku pa laikam paceliet plēvi un pārbaudiet, vai celms nav izžuvis, īpaši karstās vasaras dienās. Ja izmantojat sēņu micēliju, pārliecinieties, ka koksne ir pietiekami mitra, lai sēnes varētu ieaugties. Kad celms ir kļuvis mīksts, to var viegli saskaldīt ar parastu cirvi vai pat dārza dakšu.
